opperiturus

Latin

Etymology

Future active participle of opperior.

Participle

opperītūrus (feminine opperītūra, neuter opperītūrum); first/second-declension participle

  1. about to await

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative opperītūrus opperītūra opperītūrum opperītūrī opperītūrae opperītūra
genitive opperītūrī opperītūrae opperītūrī opperītūrōrum opperītūrārum opperītūrōrum
dative opperītūrō opperītūrae opperītūrō opperītūrīs
accusative opperītūrum opperītūram opperītūrum opperītūrōs opperītūrās opperītūra
ablative opperītūrō opperītūrā opperītūrō opperītūrīs
vocative opperītūre opperītūra opperītūrum opperītūrī opperītūrae opperītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.