oppilatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of oppīlō.
Participle
oppīlātus (feminine oppīlāta, neuter oppīlātum); first/second-declension participle
- blocked (stopped up)
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | oppīlātus | oppīlāta | oppīlātum | oppīlātī | oppīlātae | oppīlāta | |
| genitive | oppīlātī | oppīlātae | oppīlātī | oppīlātōrum | oppīlātārum | oppīlātōrum | |
| dative | oppīlātō | oppīlātae | oppīlātō | oppīlātīs | |||
| accusative | oppīlātum | oppīlātam | oppīlātum | oppīlātōs | oppīlātās | oppīlāta | |
| ablative | oppīlātō | oppīlātā | oppīlātō | oppīlātīs | |||
| vocative | oppīlāte | oppīlāta | oppīlātum | oppīlātī | oppīlātae | oppīlāta | |