ornaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ōrnō.

Participle

ōrnātūrus (feminine ōrnātūra, neuter ōrnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to prepare etc.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ōrnātūrus ōrnātūra ōrnātūrum ōrnātūrī ōrnātūrae ōrnātūra
genitive ōrnātūrī ōrnātūrae ōrnātūrī ōrnātūrōrum ōrnātūrārum ōrnātūrōrum
dative ōrnātūrō ōrnātūrae ōrnātūrō ōrnātūrīs
accusative ōrnātūrum ōrnātūram ōrnātūrum ōrnātūrōs ōrnātūrās ōrnātūra
ablative ōrnātūrō ōrnātūrā ōrnātūrō ōrnātūrīs
vocative ōrnātūre ōrnātūra ōrnātūrum ōrnātūrī ōrnātūrae ōrnātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.