ovicatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ōvicō.
Participle
ōvicātus (feminine ōvicāta, neuter ōvicātum); first/second-declension participle
- mixed with the white of an egg
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ōvicātus | ōvicāta | ōvicātum | ōvicātī | ōvicātae | ōvicāta | |
| genitive | ōvicātī | ōvicātae | ōvicātī | ōvicātōrum | ōvicātārum | ōvicātōrum | |
| dative | ōvicātō | ōvicātae | ōvicātō | ōvicātīs | |||
| accusative | ōvicātum | ōvicātam | ōvicātum | ōvicātōs | ōvicātās | ōvicāta | |
| ablative | ōvicātō | ōvicātā | ōvicātō | ōvicātīs | |||
| vocative | ōvicāte | ōvicāta | ōvicātum | ōvicātī | ōvicātae | ōvicāta | |