paklausīgs

Latvian

Etymology

paklausīt (“to obey”, verb) +‎ -īgs (adjective-forming suffix)

Pronunciation

Adjective

paklausīgs (definite paklausīgais, comparative paklausīgāks, superlative vispaklausīgākais, adverb paklausīgi)

obedient
Antonym: nepaklausīgs

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of **paklausīgs**
	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular	plural		singular	plural
nominative	paklausīgs	paklausīgi		paklausīga	paklausīgas
genitive	paklausīga	paklausīgu		paklausīgas	paklausīgu
dative	paklausīgam	paklausīgiem		paklausīgai	paklausīgām
accusative	paklausīgu	paklausīgus		paklausīgu	paklausīgas
instrumental	paklausīgu	paklausīgiem		paklausīgu	paklausīgām
locative	paklausīgā	paklausīgos		paklausīgā	paklausīgās
vocative	—	—		—	—

Definite declension (noteiktā galotne) of **paklausīgs**
	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular	plural		singular	plural
nominative	paklausīgais	paklausīgie		paklausīgā	paklausīgās
genitive	paklausīgā	paklausīgo		paklausīgās	paklausīgo
dative	paklausīgajam	paklausīgajiem		paklausīgajai	paklausīgajām
accusative	paklausīgo	paklausīgos		paklausīgo	paklausīgās
instrumental	paklausīgo	paklausīgajiem		paklausīgo	paklausīgajām
locative	paklausīgajā	paklausīgajos		paklausīgajā	paklausīgajās
vocative	paklausīgo, paklausīgais	paklausīgie		paklausīgo, paklausīgā	paklausīgās