palliolatus
Latin
Etymology
From palliolum (“small Greek cloak or mantle”) + -ātus, from pallium (“large cloak worn by Greek philosophers”).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [pal.li.ɔˈɫaː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [pal.li.oˈlaː.t̪us]
Adjective
palliolātus (feminine palliolāta, neuter palliolātum, adverb palliolātim); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | palliolātus | palliolāta | palliolātum | palliolātī | palliolātae | palliolāta | |
| genitive | palliolātī | palliolātae | palliolātī | palliolātōrum | palliolātārum | palliolātōrum | |
| dative | palliolātō | palliolātae | palliolātō | palliolātīs | |||
| accusative | palliolātum | palliolātam | palliolātum | palliolātōs | palliolātās | palliolāta | |
| ablative | palliolātō | palliolātā | palliolātō | palliolātīs | |||
| vocative | palliolāte | palliolāta | palliolātum | palliolātī | palliolātae | palliolāta | |
Synonyms
- (dressed in a pallium): palliātus
Related terms
References
- “palliolatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- palliolatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.