patiesīgs

From patiess (“true”) +‎ -īgs.

patiesīgs (definite patiesīgais, comparative patiesīgāks, superlative vispatiesīgākais, adverb patiesīgi)

1. true, real, genuine, authentic, sincere (such that it reflects reality)

   patiesīgs atgadījums ― a true incident

   stāstītāja to pāri pati pazinusi vai no patiesīgiem cilvēkiem dzirdējusi, kā tie divi dzīvojuši ― the (female) narrator knew herself, or had heard from true, sincere people, that two people lived there

   īsti māsklinieki, patiesīgas, dziļas dabas nekad nemēdz imponēt ar savu uzstāšanos un uzturēšanos lielajam pūlim ― real artists never try to impose true, deep nature on the large crowd (= public) with their storytelling and behavior

   Mirdzas Dreimanes māksla ir tik patiesīga, ka pat mazākie “meli” lec acīs ― Mirdza Dreimane's art is so genuine, authentic, that even the smallest “lies” jump to the eyes (= are obvious)

• īsts, īstens
• faktisks
• patiess
• reāls

• ireāls
• nepatiess, nepatiesīgs

• patiesīgums

• patiesība
• tiesa
• tiešs