pavimentatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of pavīmentō.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [pa.wiː.mɛnˈtaː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [pa.vi.men̪ˈt̪aː.t̪us]
Participle
pavīmentātus (feminine pavīmentāta, neuter pavīmentātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pavīmentātus | pavīmentāta | pavīmentātum | pavīmentātī | pavīmentātae | pavīmentāta | |
| genitive | pavīmentātī | pavīmentātae | pavīmentātī | pavīmentātōrum | pavīmentātārum | pavīmentātōrum | |
| dative | pavīmentātō | pavīmentātae | pavīmentātō | pavīmentātīs | |||
| accusative | pavīmentātum | pavīmentātam | pavīmentātum | pavīmentātōs | pavīmentātās | pavīmentāta | |
| ablative | pavīmentātō | pavīmentātā | pavīmentātō | pavīmentātīs | |||
| vocative | pavīmentāte | pavīmentāta | pavīmentātum | pavīmentātī | pavīmentātae | pavīmentāta | |
Adjective
pavīmentātus (feminine pavīmentāta, neuter pavīmentātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pavīmentātus | pavīmentāta | pavīmentātum | pavīmentātī | pavīmentātae | pavīmentāta | |
| genitive | pavīmentātī | pavīmentātae | pavīmentātī | pavīmentātōrum | pavīmentātārum | pavīmentātōrum | |
| dative | pavīmentātō | pavīmentātae | pavīmentātō | pavīmentātīs | |||
| accusative | pavīmentātum | pavīmentātam | pavīmentātum | pavīmentātōs | pavīmentātās | pavīmentāta | |
| ablative | pavīmentātō | pavīmentātā | pavīmentātō | pavīmentātīs | |||
| vocative | pavīmentāte | pavīmentāta | pavīmentātum | pavīmentātī | pavīmentātae | pavīmentāta | |
References
- “pavimentatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers