pensitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of pensitō.

Participle

pēnsitātus (feminine pēnsitāta, neuter pēnsitātum); first/second-declension participle

  1. weighed, pondered

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative pēnsitātus pēnsitāta pēnsitātum pēnsitātī pēnsitātae pēnsitāta
genitive pēnsitātī pēnsitātae pēnsitātī pēnsitātōrum pēnsitātārum pēnsitātōrum
dative pēnsitātō pēnsitātae pēnsitātō pēnsitātīs
accusative pēnsitātum pēnsitātam pēnsitātum pēnsitātōs pēnsitātās pēnsitāta
ablative pēnsitātō pēnsitātā pēnsitātō pēnsitātīs
vocative pēnsitāte pēnsitāta pēnsitātum pēnsitātī pēnsitātae pēnsitāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.