percontatus

Latin

Etymology

Perfect participle of percontor

Participle

percontātus (feminine percontāta, neuter percontātum); first/second-declension participle

  1. inquired, investigated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative percontātus percontāta percontātum percontātī percontātae percontāta
genitive percontātī percontātae percontātī percontātōrum percontātārum percontātōrum
dative percontātō percontātae percontātō percontātīs
accusative percontātum percontātam percontātum percontātōs percontātās percontāta
ablative percontātō percontātā percontātō percontātīs
vocative percontāte percontāta percontātum percontātī percontātae percontāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.