politurus

Latin

Etymology

Future active participle of poliō

Participle

polītūrus (feminine polītūra, neuter polītūrum); first/second-declension participle

  1. about to polish

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative polītūrus polītūra polītūrum polītūrī polītūrae polītūra
genitive polītūrī polītūrae polītūrī polītūrōrum polītūrārum polītūrōrum
dative polītūrō polītūrae polītūrō polītūrīs
accusative polītūrum polītūram polītūrum polītūrōs polītūrās polītūra
ablative polītūrō polītūrā polītūrō polītūrīs
vocative polītūre polītūra polītūrum polītūrī polītūrae polītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.