praelegaturus

Latin

Etymology

Future active participle of praelēgō (“bequeath”).

Participle

praelēgātūrus (feminine praelēgātūra, neuter praelēgātūrum); first/second-declension participle

  1. about to bequeath

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative praelēgātūrus praelēgātūra praelēgātūrum praelēgātūrī praelēgātūrae praelēgātūra
genitive praelēgātūrī praelēgātūrae praelēgātūrī praelēgātūrōrum praelēgātūrārum praelēgātūrōrum
dative praelēgātūrō praelēgātūrae praelēgātūrō praelēgātūrīs
accusative praelēgātūrum praelēgātūram praelēgātūrum praelēgātūrōs praelēgātūrās praelēgātūra
ablative praelēgātūrō praelēgātūrā praelēgātūrō praelēgātūrīs
vocative praelēgātūre praelēgātūra praelēgātūrum praelēgātūrī praelēgātūrae praelēgātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.