protestatus

Latin

Etymology

Perfect participle of prōtestor

Participle

prōtestātus (feminine prōtestāta, neuter prōtestātum); first/second-declension participle

  1. testified
  2. protested

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative prōtestātus prōtestāta prōtestātum prōtestātī prōtestātae prōtestāta
genitive prōtestātī prōtestātae prōtestātī prōtestātōrum prōtestātārum prōtestātōrum
dative prōtestātō prōtestātae prōtestātō prōtestātīs
accusative prōtestātum prōtestātam prōtestātum prōtestātōs prōtestātās prōtestāta
ablative prōtestātō prōtestātā prōtestātō prōtestātīs
vocative prōtestāte prōtestāta prōtestātum prōtestātī prōtestātae prōtestāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.