protubero

Italian

Pronunciation

  • IPA(key): /proˈtu.be.ro/
  • Rhymes: -ubero
  • Hyphenation: pro‧tù‧be‧ro

Verb

protubero

  1. first-person singular present indicative of protuberare

Latin

Etymology

From tūber.

Pronunciation

Verb

prōtūberō (present infinitive prōtūberāre, perfect active prōtūberāvī, supine prōtūberātum); first conjugation

  1. to swell or bulge out

Conjugation

   Conjugation of prōtūberō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present prōtūberō prōtūberās prōtūberat prōtūberāmus prōtūberātis prōtūberant
imperfect prōtūberābam prōtūberābās prōtūberābat prōtūberābāmus prōtūberābātis prōtūberābant
future prōtūberābō prōtūberābis prōtūberābit prōtūberābimus prōtūberābitis prōtūberābunt
perfect prōtūberāvī prōtūberāvistī prōtūberāvit prōtūberāvimus prōtūberāvistis prōtūberāvērunt,
prōtūberāvēre
pluperfect prōtūberāveram prōtūberāverās prōtūberāverat prōtūberāverāmus prōtūberāverātis prōtūberāverant
future perfect prōtūberāverō prōtūberāveris prōtūberāverit prōtūberāverimus prōtūberāveritis prōtūberāverint
passive present prōtūberor prōtūberāris,
prōtūberāre 		prōtūberātur prōtūberāmur prōtūberāminī prōtūberantur
imperfect prōtūberābar prōtūberābāris,
prōtūberābāre 		prōtūberābātur prōtūberābāmur prōtūberābāminī prōtūberābantur
future prōtūberābor prōtūberāberis,
prōtūberābere 		prōtūberābitur prōtūberābimur prōtūberābiminī prōtūberābuntur
perfect prōtūberātus + present active indicative of sum
pluperfect prōtūberātus + imperfect active indicative of sum
future perfect prōtūberātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present prōtūberem prōtūberēs prōtūberet prōtūberēmus prōtūberētis prōtūberent
imperfect prōtūberārem prōtūberārēs prōtūberāret prōtūberārēmus prōtūberārētis prōtūberārent
perfect prōtūberāverim prōtūberāverīs prōtūberāverit prōtūberāverīmus prōtūberāverītis prōtūberāverint
pluperfect prōtūberāvissem prōtūberāvissēs prōtūberāvisset prōtūberāvissēmus prōtūberāvissētis prōtūberāvissent
passive present prōtūberer prōtūberēris,
prōtūberēre 		prōtūberētur prōtūberēmur prōtūberēminī prōtūberentur
imperfect prōtūberārer prōtūberārēris,
prōtūberārēre 		prōtūberārētur prōtūberārēmur prōtūberārēminī prōtūberārentur
perfect prōtūberātus + present active subjunctive of sum
pluperfect prōtūberātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — prōtūberā — — prōtūberāte —
future — prōtūberātō prōtūberātō — prōtūberātōte prōtūberantō
passive present — prōtūberāre — — prōtūberāminī —
future — prōtūberātor prōtūberātor — — prōtūberantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present prōtūberāre prōtūberārī prōtūberāns —
future prōtūberātūrum esse prōtūberātum īrī prōtūberātūrus prōtūberandus
perfect prōtūberāvisse prōtūberātum esse — prōtūberātus
future perfect — prōtūberātum fore — —
perfect potential prōtūberātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
prōtūberandī prōtūberandō prōtūberandum prōtūberandō prōtūberātum prōtūberātū

Descendants

  • English: protuberate
  • Portuguese: protuberar

References

  • “protubero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • protubero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

protubero

  1. first-person singular present indicative of protuberar
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.