puditurus

Latin

Etymology

Future active participle of pudeō.

Participle

puditūrus (feminine puditūra, neuter puditūrum); first/second-declension participle

  1. about to be ashamed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative puditūrus puditūra puditūrum puditūrī puditūrae puditūra
genitive puditūrī puditūrae puditūrī puditūrōrum puditūrārum puditūrōrum
dative puditūrō puditūrae puditūrō puditūrīs
accusative puditūrum puditūram puditūrum puditūrōs puditūrās puditūra
ablative puditūrō puditūrā puditūrō puditūrīs
vocative puditūre puditūra puditūrum puditūrī puditūrae puditūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.