purificatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of pūrificō.
Participle
pūrificātus (feminine pūrificāta, neuter pūrificātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pūrificātus | pūrificāta | pūrificātum | pūrificātī | pūrificātae | pūrificāta | |
| genitive | pūrificātī | pūrificātae | pūrificātī | pūrificātōrum | pūrificātārum | pūrificātōrum | |
| dative | pūrificātō | pūrificātae | pūrificātō | pūrificātīs | |||
| accusative | pūrificātum | pūrificātam | pūrificātum | pūrificātōs | pūrificātās | pūrificāta | |
| ablative | pūrificātō | pūrificātā | pūrificātō | pūrificātīs | |||
| vocative | pūrificāte | pūrificāta | pūrificātum | pūrificātī | pūrificātae | pūrificāta | |