quadriduanus
Latin
Etymology
From quadrīduum (“four days”) + -ānus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [kʷa.driː.duˈaː.nʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [kʷa.d̪ri.d̪uˈaː.nus]
Adjective
quadrīduānus (feminine quadrīduāna, neuter quadrīduānum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | quadrīduānus | quadrīduāna | quadrīduānum | quadrīduānī | quadrīduānae | quadrīduāna | |
| genitive | quadrīduānī | quadrīduānae | quadrīduānī | quadrīduānōrum | quadrīduānārum | quadrīduānōrum | |
| dative | quadrīduānō | quadrīduānae | quadrīduānō | quadrīduānīs | |||
| accusative | quadrīduānum | quadrīduānam | quadrīduānum | quadrīduānōs | quadrīduānās | quadrīduāna | |
| ablative | quadrīduānō | quadrīduānā | quadrīduānō | quadrīduānīs | |||
| vocative | quadrīduāne | quadrīduāna | quadrīduānum | quadrīduānī | quadrīduānae | quadrīduāna | |
References
- “quadriduanus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- quadriduanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.