qualificatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of quālificō.
Participle
quālificātus (feminine quālificāta, neuter quālificātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | quālificātus | quālificāta | quālificātum | quālificātī | quālificātae | quālificāta | |
| genitive | quālificātī | quālificātae | quālificātī | quālificātōrum | quālificātārum | quālificātōrum | |
| dative | quālificātō | quālificātae | quālificātō | quālificātīs | |||
| accusative | quālificātum | quālificātam | quālificātum | quālificātōs | quālificātās | quālificāta | |
| ablative | quālificātō | quālificātā | quālificātō | quālificātīs | |||
| vocative | quālificāte | quālificāta | quālificātum | quālificātī | quālificātae | quālificāta | |