raudulība

From raudulis (“tearful”) +‎ -ība (with raudulis from raud(as) (“crying”) +‎ -ulis).

raudulība m (1st declension)

1. tearfulness (the quality of one who is tearful)

   pēc mazās horejas bērnam var palikt uzbudināmība, raudulība vai apātiskums ― after small chorea, children may still feel irritability, tearfulness or apathy

   tautasdziesma nepieļauj tukšu raudulību; tā jūt līdzi, tā pati izdzīvo ― the folk song does not allow empty tearfulness; it empathizes, it survives itself

• raudulīgums

• raudas, raudāt
• raudiens
• raudulīgs
• raudulis, raudule