regelo

Latin

Etymology

From re- +‎ gelō (“freeze”).

Pronunciation

Verb

regelō (present infinitive regelāre, perfect active regelāvī, supine regelātum); first conjugation

  1. (transitive) to unfreeze, thaw, warm

Conjugation

   Conjugation of regelō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present regelō regelās regelat regelāmus regelātis regelant
imperfect regelābam regelābās regelābat regelābāmus regelābātis regelābant
future regelābō regelābis regelābit regelābimus regelābitis regelābunt
perfect regelāvī regelāvistī regelāvit regelāvimus regelāvistis regelāvērunt,
regelāvēre
pluperfect regelāveram regelāverās regelāverat regelāverāmus regelāverātis regelāverant
future perfect regelāverō regelāveris regelāverit regelāverimus regelāveritis regelāverint
passive present regelor regelāris,
regelāre 		regelātur regelāmur regelāminī regelantur
imperfect regelābar regelābāris,
regelābāre 		regelābātur regelābāmur regelābāminī regelābantur
future regelābor regelāberis,
regelābere 		regelābitur regelābimur regelābiminī regelābuntur
perfect regelātus + present active indicative of sum
pluperfect regelātus + imperfect active indicative of sum
future perfect regelātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present regelem regelēs regelet regelēmus regelētis regelent
imperfect regelārem regelārēs regelāret regelārēmus regelārētis regelārent
perfect regelāverim regelāverīs regelāverit regelāverīmus regelāverītis regelāverint
pluperfect regelāvissem regelāvissēs regelāvisset regelāvissēmus regelāvissētis regelāvissent
passive present regeler regelēris,
regelēre 		regelētur regelēmur regelēminī regelentur
imperfect regelārer regelārēris,
regelārēre 		regelārētur regelārēmur regelārēminī regelārentur
perfect regelātus + present active subjunctive of sum
pluperfect regelātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — regelā — — regelāte —
future — regelātō regelātō — regelātōte regelantō
passive present — regelāre — — regelāminī —
future — regelātor regelātor — — regelantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present regelāre regelārī regelāns —
future regelātūrum esse regelātum īrī regelātūrus regelandus
perfect regelāvisse regelātum esse — regelātus
future perfect — regelātum fore — —
perfect potential regelātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
regelandī regelandō regelandum regelandō regelātum regelātū

Derived terms

  • regelātiō

References

  • “regelo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • regelo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

regelo

  1. first-person singular present indicative of regelar
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.