regnaturus

Latin

Etymology

Future active participle of rēgnō.

Participle

rēgnātūrus (feminine rēgnātūra, neuter rēgnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to reign

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rēgnātūrus rēgnātūra rēgnātūrum rēgnātūrī rēgnātūrae rēgnātūra
genitive rēgnātūrī rēgnātūrae rēgnātūrī rēgnātūrōrum rēgnātūrārum rēgnātūrōrum
dative rēgnātūrō rēgnātūrae rēgnātūrō rēgnātūrīs
accusative rēgnātūrum rēgnātūram rēgnātūrum rēgnātūrōs rēgnātūrās rēgnātūra
ablative rēgnātūrō rēgnātūrā rēgnātūrō rēgnātūrīs
vocative rēgnātūre rēgnātūra rēgnātūrum rēgnātūrī rēgnātūrae rēgnātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.