reinvitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of reinvītō

Participle

reinvītātūrus (feminine reinvītātūra, neuter reinvītātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative reinvītātūrus reinvītātūra reinvītātūrum reinvītātūrī reinvītātūrae reinvītātūra
genitive reinvītātūrī reinvītātūrae reinvītātūrī reinvītātūrōrum reinvītātūrārum reinvītātūrōrum
dative reinvītātūrō reinvītātūrae reinvītātūrō reinvītātūrīs
accusative reinvītātūrum reinvītātūram reinvītātūrum reinvītātūrōs reinvītātūrās reinvītātūra
ablative reinvītātūrō reinvītātūrā reinvītātūrō reinvītātūrīs
vocative reinvītātūre reinvītātūra reinvītātūrum reinvītātūrī reinvītātūrae reinvītātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.