relativus

Latin

Etymology

From referō (“to carry back”) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

relātīvus (feminine relātīva, neuter relātīvum, adverb relātīvē); first/second-declension adjective

  1. relative, not absolute; having relation to or dependence on something else

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative relātīvus relātīva relātīvum relātīvī relātīvae relātīva
genitive relātīvī relātīvae relātīvī relātīvōrum relātīvārum relātīvōrum
dative relātīvō relātīvae relātīvō relātīvīs
accusative relātīvum relātīvam relātīvum relātīvōs relātīvās relātīva
ablative relātīvō relātīvā relātīvō relātīvīs
vocative relātīve relātīva relātīvum relātīvī relātīvae relātīva

Derived terms

Descendants

  • → Dutch: relatief
  • → English: relative
  • → French: relatif
  • → Italian: relativo
  • → Piedmontese: relativ
  • → Portuguese: relativo
  • → Romanian: relativ
  • → Spanish: relativo

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.