religaturus

Latin

Etymology

Future active participle of religō (“[I] bind back”).

Participle

religātūrus (feminine religātūra, neuter religātūrum); first/second-declension participle

  1. about to bind fast

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative religātūrus religātūra religātūrum religātūrī religātūrae religātūra
genitive religātūrī religātūrae religātūrī religātūrōrum religātūrārum religātūrōrum
dative religātūrō religātūrae religātūrō religātūrīs
accusative religātūrum religātūram religātūrum religātūrōs religātūrās religātūra
ablative religātūrō religātūrā religātūrō religātūrīs
vocative religātūre religātūra religātūrum religātūrī religātūrae religātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.