resumpturus

Latin

Etymology

Future active participle of resūmō.

Participle

resūmptūrus (feminine resūmptūra, neuter resūmptūrum); first/second-declension participle

  1. about to resume

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative resūmptūrus resūmptūra resūmptūrum resūmptūrī resūmptūrae resūmptūra
genitive resūmptūrī resūmptūrae resūmptūrī resūmptūrōrum resūmptūrārum resūmptūrōrum
dative resūmptūrō resūmptūrae resūmptūrō resūmptūrīs
accusative resūmptūrum resūmptūram resūmptūrum resūmptūrōs resūmptūrās resūmptūra
ablative resūmptūrō resūmptūrā resūmptūrō resūmptūrīs
vocative resūmptūre resūmptūra resūmptūrum resūmptūrī resūmptūrae resūmptūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.