reunitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of reūniō

Participle

reūnītus (feminine reūnīta, neuter reūnītum); first/second-declension participle

  1. reunited

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative reūnītus reūnīta reūnītum reūnītī reūnītae reūnīta
genitive reūnītī reūnītae reūnītī reūnītōrum reūnītārum reūnītōrum
dative reūnītō reūnītae reūnītō reūnītīs
accusative reūnītum reūnītam reūnītum reūnītōs reūnītās reūnīta
ablative reūnītō reūnītā reūnītō reūnītīs
vocative reūnīte reūnīta reūnītum reūnītī reūnītae reūnīta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.