rostratus
Latin
Etymology
From rostrum (“beak; snout”) + -atus (“-ate: forming adjectives”).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [roːsˈtraː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [rosˈt̪raː.t̪us]
Adjective
rōstrātus (feminine rōstrāta, neuter rōstrātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | rōstrātus | rōstrāta | rōstrātum | rōstrātī | rōstrātae | rōstrāta | |
| genitive | rōstrātī | rōstrātae | rōstrātī | rōstrātōrum | rōstrātārum | rōstrātōrum | |
| dative | rōstrātō | rōstrātae | rōstrātō | rōstrātīs | |||
| accusative | rōstrātum | rōstrātam | rōstrātum | rōstrātōs | rōstrātās | rōstrāta | |
| ablative | rōstrātō | rōstrātā | rōstrātō | rōstrātīs | |||
| vocative | rōstrāte | rōstrāta | rōstrātum | rōstrātī | rōstrātae | rōstrāta | |
Descendants
- (English): rostrate
References
- “rostratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “rostratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- rostratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.