rotundaturus

Latin

Etymology

Future active participle of rotundō.

Participle

rotundātūrus (feminine rotundātūra, neuter rotundātūrum); first/second-declension participle

  1. about to round

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rotundātūrus rotundātūra rotundātūrum rotundātūrī rotundātūrae rotundātūra
genitive rotundātūrī rotundātūrae rotundātūrī rotundātūrōrum rotundātūrārum rotundātūrōrum
dative rotundātūrō rotundātūrae rotundātūrō rotundātūrīs
accusative rotundātūrum rotundātūram rotundātūrum rotundātūrōs rotundātūrās rotundātūra
ablative rotundātūrō rotundātūrā rotundātūrō rotundātūrīs
vocative rotundātūre rotundātūra rotundātūrum rotundātūrī rotundātūrae rotundātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.