runīgs
Latvian
Etymology
Adjective
runīgs (definite runīgais, comparative runīgāks, superlative visrunīgākais, adverb runīgi)
- talkative (who enjoys, tends to talk a lot, who enjoys having conversations)
- runīga večiņa ― talkative old lady
- Eduards šai vakarā bija neparasti runīgs ― Eduards that evening was unusually talkative
- (figuratively) significant, meaningful (such that it expresses something, from which something can be deduced)
- Elna paspieda vīra roku, un jau viņai likās, ka šis viens rokasspiediens bijis pārāk runīgs ― Elna shook her husband's hand, and already it seemed to her that that one handshake was too meaningful (lit. talkative)
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular | plural | singular | plural | ||
| nominative | runīgs | runīgi | runīga | runīgas | |
| genitive | runīga | runīgu | runīgas | runīgu | |
| dative | runīgam | runīgiem | runīgai | runīgām | |
| accusative | runīgu | runīgus | runīgu | runīgas | |
| instrumental | runīgu | runīgiem | runīgu | runīgām | |
| locative | runīgā | runīgos | runīgā | runīgās | |
| vocative | — | — | — | — | |
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular | plural | singular | plural | ||
| nominative | runīgais | runīgie | runīgā | runīgās | |
| genitive | runīgā | runīgo | runīgās | runīgo | |
| dative | runīgajam | runīgajiem | runīgajai | runīgajām | |
| accusative | runīgo | runīgos | runīgo | runīgās | |
| instrumental | runīgo | runīgajiem | runīgo | runīgajām | |
| locative | runīgajā | runīgajos | runīgajā | runīgajās | |
| vocative | runīgo, runīgais | runīgie | runīgo, runīgā | runīgās | |