saturatus

See also: satu ratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of saturō.

Participle

saturātus (feminine saturāta, neuter saturātum); first/second-declension participle

  1. sated, satisfied

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative saturātus saturāta saturātum saturātī saturātae saturāta
genitive saturātī saturātae saturātī saturātōrum saturātārum saturātōrum
dative saturātō saturātae saturātō saturātīs
accusative saturātum saturātam saturātum saturātōs saturātās saturāta
ablative saturātō saturātā saturātō saturātīs
vocative saturāte saturāta saturātum saturātī saturātae saturāta

References

  • saturatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • saturatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • saturatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.