saviaturus

Latin

Etymology

Future active participle of sāvior.

Participle

sāviātūrus (feminine sāviātūra, neuter sāviātūrum); first/second-declension participle

  1. alternative form of suāviāturus

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative sāviātūrus sāviātūra sāviātūrum sāviātūrī sāviātūrae sāviātūra
genitive sāviātūrī sāviātūrae sāviātūrī sāviātūrōrum sāviātūrārum sāviātūrōrum
dative sāviātūrō sāviātūrae sāviātūrō sāviātūrīs
accusative sāviātūrum sāviātūram sāviātūrum sāviātūrōs sāviātūrās sāviātūra
ablative sāviātūrō sāviātūrā sāviātūrō sāviātūrīs
vocative sāviātūre sāviātūra sāviātūrum sāviātūrī sāviātūrae sāviātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.