sedativus

Latin

Etymology

From sēdāt- (perfect passive participial stem of sēdō) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

sēdātīvus (feminine sēdātīva, neuter sēdātīvum); first/second-declension adjective

  1. (Medieval Latin) calming, allaying

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative sēdātīvus sēdātīva sēdātīvum sēdātīvī sēdātīvae sēdātīva
genitive sēdātīvī sēdātīvae sēdātīvī sēdātīvōrum sēdātīvārum sēdātīvōrum
dative sēdātīvō sēdātīvae sēdātīvō sēdātīvīs
accusative sēdātīvum sēdātīvam sēdātīvum sēdātīvōs sēdātīvās sēdātīva
ablative sēdātīvō sēdātīvā sēdātīvō sēdātīvīs
vocative sēdātīve sēdātīva sēdātīvum sēdātīvī sēdātīvae sēdātīva

Descendants

  • → Old French: sedatif
    • French: sédatif
    • → Middle English: sedatif
  • → English: sedative

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.