smaids
Latgalian
Noun
smaids m
Latvian
Etymology
From the same stem as the verb smaidīt (“to smile”) (q.v.), made into a first declension masculine noun (ending -s).[1]
Pronunciation
- IPA(key): [smāīts]
Noun
smaids m (1st declension)
- smile (facial expression, in which the ends of one's mouth are raised and the front teeth are shown, used to indicate happiness, cheerfulness, satisfaction, kindness, or pleasure)
- sirsnīgs smaids ― sincere, warm smile
- labvēlīgs smaids ― benevolent smile
- saulains smaids ― sunny smile
- savilkt lūpas smaidā ― to pull one's lips into a smile
- izspiest smaidu ― to squeeze out a smile (to force oneself to smile)
- tavs smaids tik skaists un nemirstošs ― your smile, so beautiful and immortal
- šim jaunajam bija labs smaids: silts un kautrīgs ― this young one had a good smile: warm and shy
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | smaids | smaidi |
| genitive | smaida | smaidu |
| dative | smaidam | smaidiem |
| accusative | smaidu | smaidus |
| instrumental | smaidu | smaidiem |
| locative | smaidā | smaidos |
| vocative | smaid | smaidi |
Derived terms
Related terms
See also
References
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “smaidīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN