spļāviens

Latvian

Etymology

From spļaut (past stem: spļāv-) +‎ -iens.

Pronunciation

Noun

spļāviens m (1st declension)

  1. spit (the act of spitting, of throwing saliva out of one's mouth)
    spēcīgs spļāviensstrong spit
    saņemt spļāvienu sejāto get a spit in the face (= to be deeply offended)
    viņš spļauj ceļa smiltīs sarkanus spļāvienushe spits red spits on the road sand
    viņš nospļāvās uz ielas bruģa... Adrianam likās, ka spļāviens domāts viņamhe was spitting on the sidewalk... it seemed to Adrians that the spit was meant for him
  2. spit (the saliva thrown out of one's mouth)

Declension

Declension of spļāviens (1st declension)
singular plural
nominative spļāviens spļāvieni
genitive spļāviena spļāvienu
dative spļāvienam spļāvieniem
accusative spļāvienu spļāvienus
instrumental spļāvienu spļāvieniem
locative spļāvienā spļāvienos
vocative spļāvien spļāvieni

Synonyms