spatulatus
Latin
Alternative forms
Etymology
New Latin, from spatula (“broad flat piece”) + -ātus.
Adjective
spatulātus (feminine spatulāta, neuter spatulātum); first/second-declension adjective (New Latin)
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | spatulātus | spatulāta | spatulātum | spatulātī | spatulātae | spatulāta | |
| genitive | spatulātī | spatulātae | spatulātī | spatulātōrum | spatulātārum | spatulātōrum | |
| dative | spatulātō | spatulātae | spatulātō | spatulātīs | |||
| accusative | spatulātum | spatulātam | spatulātum | spatulātōs | spatulātās | spatulāta | |
| ablative | spatulātō | spatulātā | spatulātō | spatulātīs | |||
| vocative | spatulāte | spatulāta | spatulātum | spatulātī | spatulātae | spatulāta | |