sponsaturus

Latin

Etymology

Future active participle of spōnsō

Participle

spōnsātūrus (feminine spōnsātūra, neuter spōnsātūrum); first/second-declension participle

  1. about to betroth

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative spōnsātūrus spōnsātūra spōnsātūrum spōnsātūrī spōnsātūrae spōnsātūra
genitive spōnsātūrī spōnsātūrae spōnsātūrī spōnsātūrōrum spōnsātūrārum spōnsātūrōrum
dative spōnsātūrō spōnsātūrae spōnsātūrō spōnsātūrīs
accusative spōnsātūrum spōnsātūram spōnsātūrum spōnsātūrōs spōnsātūrās spōnsātūra
ablative spōnsātūrō spōnsātūrā spōnsātūrō spōnsātūrīs
vocative spōnsātūre spōnsātūra spōnsātūrum spōnsātūrī spōnsātūrae spōnsātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.