sputaturus

Latin

Etymology

Future active participle of spūtō

Participle

spūtātūrus (feminine spūtātūra, neuter spūtātūrum); first/second-declension participle

  1. about to spit

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative spūtātūrus spūtātūra spūtātūrum spūtātūrī spūtātūrae spūtātūra
genitive spūtātūrī spūtātūrae spūtātūrī spūtātūrōrum spūtātūrārum spūtātūrōrum
dative spūtātūrō spūtātūrae spūtātūrō spūtātūrīs
accusative spūtātūrum spūtātūram spūtātūrum spūtātūrōs spūtātūrās spūtātūra
ablative spūtātūrō spūtātūrā spūtātūrō spūtātūrīs
vocative spūtātūre spūtātūra spūtātūrum spūtātūrī spūtātūrae spūtātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.