sputatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of spūtō

Participle

spūtātus (feminine spūtāta, neuter spūtātum); first/second-declension participle

  1. spat

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative spūtātus spūtāta spūtātum spūtātī spūtātae spūtāta
genitive spūtātī spūtātae spūtātī spūtātōrum spūtātārum spūtātōrum
dative spūtātō spūtātae spūtātō spūtātīs
accusative spūtātum spūtātam spūtātum spūtātōs spūtātās spūtāta
ablative spūtātō spūtātā spūtātō spūtātīs
vocative spūtāte spūtāta spūtātum spūtātī spūtātae spūtāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.