subiugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of subiugō.
Participle
subiugātus (feminine subiugāta, neuter subiugātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subiugātus | subiugāta | subiugātum | subiugātī | subiugātae | subiugāta | |
| genitive | subiugātī | subiugātae | subiugātī | subiugātōrum | subiugātārum | subiugātōrum | |
| dative | subiugātō | subiugātae | subiugātō | subiugātīs | |||
| accusative | subiugātum | subiugātam | subiugātum | subiugātōs | subiugātās | subiugāta | |
| ablative | subiugātō | subiugātā | subiugātō | subiugātīs | |||
| vocative | subiugāte | subiugāta | subiugātum | subiugātī | subiugātae | subiugāta | |