subministratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of subministrō.
Participle
subministrātus (feminine subministrāta, neuter subministrātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subministrātus | subministrāta | subministrātum | subministrātī | subministrātae | subministrāta | |
| genitive | subministrātī | subministrātae | subministrātī | subministrātōrum | subministrātārum | subministrātōrum | |
| dative | subministrātō | subministrātae | subministrātō | subministrātīs | |||
| accusative | subministrātum | subministrātam | subministrātum | subministrātōs | subministrātās | subministrāta | |
| ablative | subministrātō | subministrātā | subministrātō | subministrātīs | |||
| vocative | subministrāte | subministrāta | subministrātum | subministrātī | subministrātae | subministrāta | |