supradico

Latin

Etymology

From suprā +‎ dīcō (“say”).

Pronunciation

Verb

suprādīcō (present infinitive suprādīcere, perfect active suprādīxī, supine suprādictum); third conjugation, irregular short imperative

  1. alternative form of superdīcō

Conjugation

   Conjugation of suprādīcō (third conjugation, irregular short imperative)
indicative singular plural
first second third first second third
active present suprādīcō suprādīcis suprādīcit suprādīcimus suprādīcitis suprādīcunt
imperfect suprādīcēbam suprādīcēbās suprādīcēbat suprādīcēbāmus suprādīcēbātis suprādīcēbant
future suprādīcam suprādīcēs suprādīcet suprādīcēmus suprādīcētis suprādīcent
perfect suprādīxī suprādīxistī suprādīxit suprādīximus suprādīxistis suprādīxērunt,
suprādīxēre
pluperfect suprādīxeram suprādīxerās suprādīxerat suprādīxerāmus suprādīxerātis suprādīxerant
future perfect suprādīxerō suprādīxeris suprādīxerit suprādīxerimus suprādīxeritis suprādīxerint
passive present suprādīcor suprādīceris,
suprādīcere 		suprādīcitur suprādīcimur suprādīciminī suprādīcuntur
imperfect suprādīcēbar suprādīcēbāris,
suprādīcēbāre 		suprādīcēbātur suprādīcēbāmur suprādīcēbāminī suprādīcēbantur
future suprādīcar suprādīcēris,
suprādīcēre 		suprādīcētur suprādīcēmur suprādīcēminī suprādīcentur
perfect suprādictus + present active indicative of sum
pluperfect suprādictus + imperfect active indicative of sum
future perfect suprādictus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present suprādīcam suprādīcās suprādīcat suprādīcāmus suprādīcātis suprādīcant
imperfect suprādīcerem suprādīcerēs suprādīceret suprādīcerēmus suprādīcerētis suprādīcerent
perfect suprādīxerim suprādīxerīs suprādīxerit suprādīxerīmus suprādīxerītis suprādīxerint
pluperfect suprādīxissem suprādīxissēs suprādīxisset suprādīxissēmus suprādīxissētis suprādīxissent
passive present suprādīcar suprādīcāris,
suprādīcāre 		suprādīcātur suprādīcāmur suprādīcāminī suprādīcantur
imperfect suprādīcerer suprādīcerēris,
suprādīcerēre 		suprādīcerētur suprādīcerēmur suprādīcerēminī suprādīcerentur
perfect suprādictus + present active subjunctive of sum
pluperfect suprādictus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — suprādīc,
suprādīce1 		— — suprādīcite —
future — suprādīcitō suprādīcitō — suprādīcitōte suprādīcuntō
passive present — suprādīcere — — suprādīciminī —
future — suprādīcitor suprādīcitor — — suprādīcuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present suprādīcere suprādīcī suprādīcēns —
future suprādictūrum esse suprādictum īrī suprādictūrus suprādīcendus,
suprādīcundus
perfect suprādīxisse suprādictum esse — suprādictus
future perfect — suprādictum fore — —
perfect potential suprādictūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
suprādīcendī suprādīcendō suprādīcendum suprādīcendō suprādictum suprādictū

1Old Latin.

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.