tentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of tentō.

Participle

tentātus (feminine tentāta, neuter tentātum); first/second-declension participle

  1. handled, tried

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative tentātus tentāta tentātum tentātī tentātae tentāta
genitive tentātī tentātae tentātī tentātōrum tentātārum tentātōrum
dative tentātō tentātae tentātō tentātīs
accusative tentātum tentātam tentātum tentātōs tentātās tentāta
ablative tentātō tentātā tentātō tentātīs
vocative tentāte tentāta tentātum tentātī tentātae tentāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.