trūcība
See also: trūcībā
Latvian
Etymology
From trūk(t) (“to lack”) + -ība, with palatalization of k to c.
Pronunciation
Noun
trūcība f (4th declension)
- poverty, need (situation in which the necessary means of subsistence are scarce or lacking)
- dzīvot lielā trūcībā ― to live in great poverty
- nonākt trūcībā ― to come (= fall) into poverty
- Krišjānis Barons ar apbrīnojamu neatlaidību, nepārtraukti ar trūcību kaudamies, tiecas pēc izglītības ― Krišjānis Barons with admirable perseverance, continuously fighting with poverty, pursued (his) education
- poverty, scarcity, insufficience (quality of that which is poor, lacking)
- pirmo reizi, izbraucis cauri kādai pilsētai, cilvēks var sacīt, ka zina to... otrajā reizē šīs zināšanas jau parāda savu trucību ― the first time, passing through a city, a person can say that he knows it... the second time, this knowledge already shows its poverty, insufficience
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | trūcība | — |
| genitive | trūcības | — |
| dative | trūcībai | — |
| accusative | trūcību | — |
| instrumental | trūcību | — |
| locative | trūcībā | — |
| vocative | trūcība | — |