transmigratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of trānsmigrō.

Participle

trānsmigrātus (feminine trānsmigrāta, neuter trānsmigrātum); first/second-declension participle

  1. moved house
  2. transmigrated

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative trānsmigrātus trānsmigrāta trānsmigrātum trānsmigrātī trānsmigrātae trānsmigrāta
genitive trānsmigrātī trānsmigrātae trānsmigrātī trānsmigrātōrum trānsmigrātārum trānsmigrātōrum
dative trānsmigrātō trānsmigrātae trānsmigrātō trānsmigrātīs
accusative trānsmigrātum trānsmigrātam trānsmigrātum trānsmigrātōs trānsmigrātās trānsmigrāta
ablative trānsmigrātō trānsmigrātā trānsmigrātō trānsmigrātīs
vocative trānsmigrāte trānsmigrāta trānsmigrātum trānsmigrātī trānsmigrātae trānsmigrāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.