triduanus
Latin
Etymology
From trīduum (“three days”) + -ānus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [triː.duˈaː.nʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [t̪ri.d̪uˈaː.nus]
Adjective
trīduānus (feminine trīduāna, neuter trīduānum); first/second-declension adjective
- lasting three days.
- of three days' continuance.
- three-day fast
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | trīduānus | trīduāna | trīduānum | trīduānī | trīduānae | trīduāna | |
| genitive | trīduānī | trīduānae | trīduānī | trīduānōrum | trīduānārum | trīduānōrum | |
| dative | trīduānō | trīduānae | trīduānō | trīduānīs | |||
| accusative | trīduānum | trīduānam | trīduānum | trīduānōs | trīduānās | trīduāna | |
| ablative | trīduānō | trīduānā | trīduānō | trīduānīs | |||
| vocative | trīduāne | trīduāna | trīduānum | trīduānī | trīduānae | trīduāna | |
References
- “triduanus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- triduanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.