triturans

Latin

Etymology

Present participle of trītūrō.

Participle

trītūrāns (genitive trītūrantis); third-declension one-termination participle

  1. threshing

Declension

Third-declension participle.

singular plural
masc./fem. neuter masc./fem. neuter
nominative trītūrāns trītūrantēs trītūrantia
genitive trītūrantis trītūrantium
dative trītūrantī trītūrantibus
accusative trītūrantem trītūrāns trītūrantēs
trītūrantīs 		trītūrantia
ablative trītūrante
trītūrantī1 		trītūrantibus
vocative trītūrāns trītūrantēs trītūrantia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.