urinatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of ūrīnor.

Participle

ūrīnātus (feminine ūrīnāta, neuter ūrīnātum); first/second-declension participle

  1. dived
  2. plunged

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ūrīnātus ūrīnāta ūrīnātum ūrīnātī ūrīnātae ūrīnāta
genitive ūrīnātī ūrīnātae ūrīnātī ūrīnātōrum ūrīnātārum ūrīnātōrum
dative ūrīnātō ūrīnātae ūrīnātō ūrīnātīs
accusative ūrīnātum ūrīnātam ūrīnātum ūrīnātōs ūrīnātās ūrīnāta
ablative ūrīnātō ūrīnātā ūrīnātō ūrīnātīs
vocative ūrīnāte ūrīnāta ūrīnātum ūrīnātī ūrīnātae ūrīnāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.