uzmanīgs
Latvian
Etymology
From uzmanīt + -īgs.
Adjective
uzmanīgs (definite uzmanīgais, comparative uzmanīgāks, superlative visuzmanīgākais, adverb uzmanīgi)
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular | plural | singular | plural | ||
| nominative | uzmanīgs | uzmanīgi | uzmanīga | uzmanīgas | |
| genitive | uzmanīga | uzmanīgu | uzmanīgas | uzmanīgu | |
| dative | uzmanīgam | uzmanīgiem | uzmanīgai | uzmanīgām | |
| accusative | uzmanīgu | uzmanīgus | uzmanīgu | uzmanīgas | |
| instrumental | uzmanīgu | uzmanīgiem | uzmanīgu | uzmanīgām | |
| locative | uzmanīgā | uzmanīgos | uzmanīgā | uzmanīgās | |
| vocative | — | — | — | — | |
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular | plural | singular | plural | ||
| nominative | uzmanīgais | uzmanīgie | uzmanīgā | uzmanīgās | |
| genitive | uzmanīgā | uzmanīgo | uzmanīgās | uzmanīgo | |
| dative | uzmanīgajam | uzmanīgajiem | uzmanīgajai | uzmanīgajām | |
| accusative | uzmanīgo | uzmanīgos | uzmanīgo | uzmanīgās | |
| instrumental | uzmanīgo | uzmanīgajiem | uzmanīgo | uzmanīgajām | |
| locative | uzmanīgajā | uzmanīgajos | uzmanīgajā | uzmanīgajās | |
| vocative | uzmanīgo, uzmanīgais | uzmanīgie | uzmanīgo, uzmanīgā | uzmanīgās | |