vērve

See also: verve and Verve

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *wírwis. Cognate to Latvian virve and Lithuanian virvė.

Pronunciation

  • IPA(key): [ˈvʲæ̀ːrvʲæ]
  • Hyphenation: vēr‧ve

Noun

vērve f (diminutive vērveite)

  1. rope, cord

Declension

Declension of vērve (type 5 noun)
singular plural
nominative vērve vērvis, vērves1)
genitive vērvis, vērves1) vērvu
dative vērvei vērvem, vērvom1)
accusative vērvi vērvis, vērves1)
instrumental vērvi vērvem, vērvom1)
locative vērvē, vērvī1) vērvēs, vērvuos1)
vocative vērve, vērv vērvis, vērves1)

1) dialectal

References

  • M. Bukšs, J. Placinskis (1973) Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 414
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.