vīksna
See also: Vīksna
Latvian
Etymology
From Proto-Balto-Slavic *winźas, cognate to Lithuanian vi̇̀nkšna and Proto-Slavic *vęzъ.
Noun
vīksna f (4th declension)
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | vīksna | vīksnas |
| genitive | vīksnas | vīksnu |
| dative | vīksnai | vīksnām |
| accusative | vīksnu | vīksnas |
| instrumental | vīksnu | vīksnām |
| locative | vīksnā | vīksnās |
| vocative | vīksna | vīksnas |